Problēmu risināšana

Atskatoties uz savu līdzšinējo dzīvi, saprotu, ka viena no spējām, kas man ļāvusi sasniegt uzstādītos mērķus un izkulties no šķietami bezcerīgām situācijām, ir prasme atrisināt problēmas. No dzimšanas esmu domājis citādi, par ko pat esmu saņēmis nesaprotamu kritiku. Šobrīd zinu, ka man ir attīstīta asociatīvā domāšana, kas tiešā veidā ietekmē cēloņu un sakarību meklēšanu pat it kā nesaistītiem notikumiem. Lai risinājums būtu iespējami labākais es ievēroju sekojošus problēmu risināšanas principus.

Informācija, informācija, informācija...

Bez informācijas asociatīvā domāšana nestrādās efektīvi. Tāpēc regulāri lasu grāmatas un uzņemu informāciju no citiem avotiem. Neuzņemot jaunu informāciju, jebkurš risinājums būs balstīts uz jau esošam zināšanām vienā vai otrā izpildījumā. Radošu risinājumu meklēšanā labi noder informācija no dažādām nozarēm, kuru apvienojot, var veidot unikālus risinājumus.

Skaidri nodefinē problēmu un vēlamo risinājuma rezultātu.

Problēmas mēdz būt dažādas, bet tās visas var atrisināt tika tad, kad saprot un pieņem, ka ir problēma. Līdzko tas ir noticis, skaidri jānodefinē, kā problēma rodas un kādam ir jābūt risinājuma rezultātam. Ja nenodefinēt rezultātu tad problēmu var risināt ilgi tā arī nesaprotot, vai darbībām vispār bija kāda jēga.

Bez emocijām.

Meklējot risinājumu, emocijām nav vietas. Emocijas var novest pie risinājuma, kurš ir patīkams un pierasts problēmas risinātājam, lai gan tam nav nekāda sakara ar efektīvu risinājumu. Piemēram, man var nepatikt zaļa krāsa, bet ja tā konkrētā situācijā būs atbilstoša es to izmantošu.

Ievēro vienkāršības principu.

Raksturīga problēmu risināšanas metode ir likt klāt esošajam risinājumam, lai atrisinātu radušos problēmu. Tomēr tas saknē ir nepareizi, jo pilnīgi iespējams, ka esošajam risinājuma kāda daļa ir jānoņem, lai tas sāktu strādāt. Galu galā risinājums kļūst vienkāršāks, kalpo stabilāk un būs lētāks uzturēšana. 

Vairāk par vienkāršības principu var lasīt šeit.

Risinājums nedrīkst balstīt uz pieņēmumu.

Zinātne, kas pēta cēloņus un sakarības ir noskaidrojusi, ka cilvēka dabā ir par problēmas cēloni uzskatīt to notikumu, kas noticis tuvu laikam, kad problēma atklāta. Tomēr tas tā ir tikai retos gadījumos, un tad problēmas cēlonis nekādus jautājumus vairs nerada. Līdz ar to šāda pieeja galvenokārt rada strīdus un pārmetumus nevis risina problēmu. Tāpēc risinājumam ir pilnībā jāpaskaidro, kāpēc problēma rodas. Ja tas tā nav tad, risinājums ir balstīts uz pieņēmumu un ir uzskatāms par nepareizu.

Droši paplašinu kontekstu.

Situācijās, kad sajūtas liek domāt, ka ir bezcerīga, situācija pēc iespējas ātrāk ir jāpaplašina problēmas konteksts. Patiesību sakot, bezcerības sajūta skaidri parāda, ka problēmas risinājums ir ārpus esošā konteksta. Paplašinot kontekstu un problēmas cēloņos iekļaujot jaunus apstākļus, bezcerīgu problēmu izdodas atrisināt ātri un efektīvi.

...Un vēlreiz informācija. Es esmu sapratis, ka nepienāks brīdis, kad vairs nebūs jāapgūst jaunas zināšanas. Tieši tāpēc esmu apņēmies to darīt visu savu apzināto dzīvi. Pretējā gadījumā es dzīvošu pagātnē.